IPB

Здравствуйте, гость ( Вход | Регистрация )

9 Страницы V  1 2 3 > »   
Reply to this topicStart new topic
> Речное пароходство, Rīgas upju kuģniecība.
Илья из Тель-Авива
сообщение 24/04/2006, 09:14
Сообщение #1


Горожанин
***

Группа: Участники
Сообщений: 76
Регистрация: 09/02/2005
Пользователь №: 62



В годы своей далёкой юности по Даугаве летом плыли речные трамваи. Маршрут их был великолепен : из Риги плыли по Даугаве до устья Даугавы, потом плыли по морю до устья реки Лиелупе и на реке Лиелупе путешествие заканчивалось. На мой взгляд, такое путешествие было немалой туристской атракцией и далеко не из каждого города в мире можно совершить подобное путешествие. А теперь такое путешествие из Риги возможно ????? Не могли ли знающие люди более подробно о таком путешествии рассказать ??? !!!
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
RIX
сообщение 24/04/2006, 09:37
Сообщение #2


Магистр
****

Группа: Участники
Сообщений: 939
Регистрация: 21/06/2005
Из: Langenberg
Пользователь №: 94



Комета шла не Булльупе, а по морю.
Сейчас такие трамвайчики тоже есть, маршруты те же - Межапарк и Лиелупе ч. Б.ллюупе.
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Натан
сообщение 24/04/2006, 09:58
Сообщение #3


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 4,313
Регистрация: 23/01/2005
Пользователь №: 47



Цитата(Илья из Тель-Авива @ 24/04/2006, 09:14) *
... А теперь такое путешествие из Риги возможно ????? Не могли ли знающие люди более подробно о таком путешествии рассказать ??? !!!
Сообщение "Рижанина" Чт Авг 12, 2004 4:34 pm : -
Цитата
Есть еще кораблик, который ходит из Риги в Юрмалу. Ходит от Рижскогого Замка до Майори (12:30, 14:30, 17:30, 19:30) время в пути полтора-два часа. (конт. тел: 957 83 29). Сам я не плавал но должно быть интересно, т.к. он выходит в устье Даугавы, проплывает мимо маяков, потом по реке Лиелупе , останавливается возле Ливу Аквапарка.


--------------------
Можно спрятать огонь, дым нельзя !
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
пан Тадеуш
сообщение 24/04/2006, 10:14
Сообщение #4


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 2,059
Регистрация: 05/10/2004
Из: Агенскалнс
Пользователь №: 11



Раньше были еще катера на Долессалу и в Межапарк (с остановкой в Вецмилгрависе). А еще была пассажирская линия из Юглы на озера м. и б. Балтэзерс.


--------------------
"Физика - это вам не математика, тут думать надо"
Марк Биньяминович Бирк, бывший директор Рижской Еврейской Школы.
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Натан
сообщение 24/04/2006, 10:18
Сообщение #5


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 4,313
Регистрация: 23/01/2005
Пользователь №: 47



Цитата(пан Тадеуш @ 24/04/2006, 10:14) *
Раньше были еще катера на Долессалу и в Межапарк (с остановкой в Вецмилгрависе). А еще была пассажирская линия из Юглы на озера м. и б. Балтэзерс.
На Долессала была база канонерских лодок.


--------------------
Можно спрятать огонь, дым нельзя !
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
пан Тадеуш
сообщение 24/04/2006, 10:24
Сообщение #6


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 2,059
Регистрация: 05/10/2004
Из: Агенскалнс
Пользователь №: 11



В какое время?


--------------------
"Физика - это вам не математика, тут думать надо"
Марк Биньяминович Бирк, бывший директор Рижской Еврейской Школы.
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Натан
сообщение 24/04/2006, 10:36
Сообщение #7


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 4,313
Регистрация: 23/01/2005
Пользователь №: 47



Цитата(пан Тадеуш @ 24/04/2006, 10:24) *
В какое время?
Был там в 1959.г. Если найти подшивки газеты "Советская молодежь", за 1958 - 1960.г.(точно не помню), можно найти репортаж Р. Дэш и Б. Шавеко.


--------------------
Можно спрятать огонь, дым нельзя !
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Kirils
сообщение 24/04/2006, 11:02
Сообщение #8


Бургомистр
*****

Группа: RIGACV
Сообщений: 4,592
Регистрация: 03/06/2005
Из: Altona/Thorensberg
Пользователь №: 88



Если мне не изменяет память dry.gif , то в прошлом году по Даугаве можно было отправиться в трех направлениях:
1. в Межапарк (теплоходы "Jelgava" и "Liepaja")два раза в день
2. в Юрмалу (теплоход "Jurmala") один раз в день
3. просто в круиз по Даугаве (все теплоходы), по моему, раз в час.


--------------------
Многие вещи нам непонятны не потому, что наши понятия слабы; но потому, что сии вещи не входят в круг наших понятий.

Козьма Прутков
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
пан Тадеуш
сообщение 24/04/2006, 11:59
Сообщение #9


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 2,059
Регистрация: 05/10/2004
Из: Агенскалнс
Пользователь №: 11



Раньше в этом плане лучше было, "Ракеты" в Майори и Лиелупе ходили чуть ли не ежечасно.


--------------------
"Физика - это вам не математика, тут думать надо"
Марк Биньяминович Бирк, бывший директор Рижской Еврейской Школы.
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Gumbert
сообщение 24/04/2006, 19:35
Сообщение #10


Мастер
*****

Группа: Администраторы
Сообщений: 2,298
Регистрация: 14/12/2005
Из: Dorf Kengeragge
Пользователь №: 149



Это было в прошлом. А сейчас два пароходика "Liepaja" и "Jelgava" за 2 лата просто катают по 2 маршрутам:
1) "Rīgas ūdeņi" (Вецрига - устье - Южный мост - Вецрига) (ежечасно при хорошей погоде)
2) "Vecrīga - Mežaparks" (2 раза в день)
МЕсто отправления - пристань возле Каменного (Октябрьского) моста.

Из районных маршрутов в советское время одним из самых популярных был "Кенгарагс - Катлакалнс - Долессала (Аннушка)". В Кенгарагсе пристань пустили на металлолом несколько лет назад (теперь от мостика не осталось ни следа, увековечу его аэроснимком). А на острове Доле земли вернули владельцам и пристань снесли. Был там 3 года назад - несколько ржавых металлических балок еще валялись в прибрежных кустах.. На месте хозяев земли я бы построил киоск на берегу речки и не
сносил бы пристань.
Прикрепленное изображение
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Alens_K
сообщение 23/05/2007, 13:48
Сообщение #11


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 2,075
Регистрация: 08/05/2007
Пользователь №: 3,849



Просмотрел все темы в разделе ТЕХНИКА и не нашел одной темы про речные пароходики в г. Риге.

Так, как Рига и река Даугава не разделимы понятия, то считаю, что такая тема должна быть на этом форуме. smile.gif

И так, высказываем все, что знаем о сабже. smile.gif
К сожелению, в просторах интернета о рижских пароходиках информации весьма мало.

пи.си. Скоро открытие сезона речных пароходиков.
Кто в курсе- планируют ли на этот сезон новые прогулочные маршруты наши пароходо-операторы?
Как я понял, маршрут в Юрмалу недоступен из-за непроходимости по реке Лиелупе. Жаль.


--------------------
Nevajag baidīties būt amatierim. Amatieri uzbūvēja Noasa šķirstu, bet profesionāļi - Titāniku.
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
пан Тадеуш
сообщение 23/05/2007, 13:55
Сообщение #12


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 2,059
Регистрация: 05/10/2004
Из: Агенскалнс
Пользователь №: 11



А почему Лиелупе непроходима? Фарватер не углубляли давно?


--------------------
"Физика - это вам не математика, тут думать надо"
Марк Биньяминович Бирк, бывший директор Рижской Еврейской Школы.
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Alens_K
сообщение 23/05/2007, 14:03
Сообщение #13


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 2,075
Регистрация: 08/05/2007
Пользователь №: 3,849



Цитата(пан Тадеуш @ 23/05/2007, 13:55) *

А почему Лиелупе непроходима? Фарватер не углубляли давно?

Я не в курсе, как там в этом сезоне, но последние 3-4 года или даже больше с банкротством Юрмальского а/о Brīvais Vilnis реку Лиелупе никто не чистил. Глубина в некоторых местах составляла только 1-2 метра.


--------------------
Nevajag baidīties būt amatierim. Amatieri uzbūvēja Noasa šķirstu, bet profesionāļi - Titāniku.
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
пан Тадеуш
сообщение 23/05/2007, 14:39
Сообщение #14


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 2,059
Регистрация: 05/10/2004
Из: Агенскалнс
Пользователь №: 11



Стало быть, грузовое судоходство по Лиелупе велело жить долго еще раньше? Раньше баржи с песком и прочими стройматериалами ходили весьма активно.


--------------------
"Физика - это вам не математика, тут думать надо"
Марк Биньяминович Бирк, бывший директор Рижской Еврейской Школы.
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Alens_K
сообщение 23/05/2007, 15:26
Сообщение #15


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 2,075
Регистрация: 08/05/2007
Пользователь №: 3,849



Вот нашел вот такую историю про рижский Титатник.

Цитата

Upju kuģu katastrofas
Daugavas Titāniks

Latvijas upju un ezeru ūdensceļu kopgarums pārsniedz 400 kilometrus. 1939. gadā pa tiem gājuši 37 tvaikoņi, 112 velkoņi, 18 motorkuģi, 659 buru kuģi un barkas. Togad pa visiem kopā tie pārvadājuši vairāk nekā 188 tūkstošus pasažieru un vairāk nekā pusmiljonu tonnu kravas . Arī vēl padomju okupācijas laikā, drīz pēc Otrā Pasaules kara rosība Latvijas upēs bija ievērojama. Mūsdienās gan šī nozare ir visai panīkusi un grūti prognozēt, vai tā būs konkurētspējīga nākotnē.

20. gadsimtā Latvijā vislielākā katastrofa ir pasažieru pārpildītā tvaikoņa Majakovskij nogrimšana. Tā notika 1950. gada 13. augustā ap pulksten 12 Daugavā - kuģu piestātnē Rīgas centrā metrus piecdesmit lejpus tagadējā Akmens tilta, pie labā krasta. Kā vēsta tā laika dokumenti, katastrofā bojā gāja 147 cilvēki, tajā skaitā 48 bērni. Diemžēl jāatzīst, ka reālais avārijas upuru skaits, ļoti iespējams, bija lielāks par minēto. Kā tagad atceras vecie upju kuģinieki, vēl vairākas dienas pēc šīs traģēdijas noslīkuši cilvēki tika atrasti Daugavas grīvā, kas acīmredzot bijuši pa straumi nonestie bojā gājušie kuģa pasažieri. Katastrofas galvenais cēlonis bija kuģa pārslodze, kas radās nesamērīgi daudzo brauktgribētāju nevaldāmajam pūlim piestātnē nokļūstot uz tvaikoņa, pirms no tā bija nokāpuši iepriekšējā reisa pasažieri. Traģiskajā brīdī uzkāpšana uz kuģa notika apejot trapu, - pa taisno gan uz pirmā, gan otrā klāja un pat priekšējā salona jumta. Pēc 45 gadiem notikumu atceroties Majakovskij pasažieri rīdzinieki Skaidrīte un Kārlis Katvari, kuri tolaik bija līgava un līgavainis, stāstīja: Bērni kliedza, jo tos cēla pāri galvām. Kuģa apkalpes vīri centās pārkāpējus dzīt no kuģa nost, bet neviens viņus neklausīja. Likās jau, ka uz tvaikoņa netiksim un, lai nokļūtu Mežaparkā, būs tomēr jāiet uz tramvaju. Taču tad ievērojām, ka vēl ir brīva vieta un ka iespējams uzrāpties uz kuģa augšējā klāja, kur gan jau atradās cilvēku četrdesmit. Nodomājām, ka braucienā no turienes pavērsies jauks skats, un abi kāpām tik augšā. Tajā brīdī no Daugavas vidus nāca motorlaiva, kas uz kuģi atveda vēl vienu brauktgribētāju, kurš pār bortu pārkāpa no upes puses. Kad motorlaiva brauca prom, tās radītais vilnis nedaudz sašūpoja tvaikoni. Pēkšņi tas strauji sasvērās uz krasta pusi, cilvēku masa līdz ar viņu, un.... kuģim vairs nebija spēka atsvērties atpakaļ. Liela daļa no otrā klāja pasažieriem iekrita ūdenī. Citi, kuri atradās pie borta krasta pusē, lēca uz krastu.

Skaidrītei, kura turklāt nemācēja peldēt, un Kārlim toreiz drosmīgi un laimīgi izdevās lēciens no tvaikoņa augšējā klāja uz slidenajām, glābjošos pasažieru pilnajām krastmalas granīta kāpnēm. Pēc līgavas nogādāšanas drošībā Kārlis piedalījās slīcēju glābšanā. Taču ļoti daudziem nelaimē nokļuvušajiem, panikas pārņemtajiem cilvēkiem palīdzēt nespēja neviens. Daugava šajā vietā ir apmēram astoņus metrus dziļa. Kad Majakovskij piesmēlis ūdeni nosēdās uz grunts, tā stūres mājas augšdaļa, jumts palika virs ūdens, un daži tādā veidā varēja paglābties. Visbezcerīgākā situācijā nokļuva atbraucēji no Mežaparka, kuriem piestātnē trapu nosprostojušais pūlis nebija ļāvis izkāpt krastā un vēl jo vairāk tie, kuri atradās kuģa salonā. No šejienes uz āru veda tikai vienas šauras durvis, kas bija nāvē izmisušu cilvēku čemura aizbarikādētas. Taču izmisums pārņēma arī tos, kuri bija tikuši no kuģa ārā. Peldētnepratēji apķērās ap peldētājiem un nogremdēja tos līdzi dzelmē. Viens otrs no tiem, kuri paši izglābās, nebija peldējis tieši uz krastu, bet gan nelaimes vietai aukstasinīgi metis līkumu, tādējādi izvairoties no daudzo slīcēju pieķeršanās. Bija arī varoņi, kuri spēja mesties ūdenī un glābt slīkstošos. Tā, piemēram, jaunais, sportiskais Majakovskij mehāniķa palīgs nu jau aizsaulē aizgājušais Visvaris Vilce vēlāk māsai bija stāstījis, ka nirstot izvilcis divas sievietes un vienu jaunieti. Jāpiebilst, ka no kuģa komandas nenoslīka neviens, taču pēc dažām minūtēm visi tās vīri, tuviniekiem paliekot izmisuma pilnā neziņā, tika arestēti un vairākas diennaktis pratināti, spīdzināti čekas pagrabos.
Ir saglabājies traģiskas stāsts ir par kādu jaunu krievu karavīru - matrozi, kurš krastmalā nejauši gadoties izglābis piecus cilvēkus, taču cīnoties par sesto iemīļotās meitenes acu priekšā noslīcis arī pats. Dokumenti un atmiņas liecina arī par kādas Maskavas Enerģētikas institūta studentu grupas varonību un attapību. Šie 26 puiši atrodoties militārajā vasaras nometnē un tieši katastrofas brīdī smagajā automašīnā braucot pāri Daugavai pa tolaik turpat blakus stāvošo pontonu tiltu, vieni no pašiem pirmajiem piesteidzās notikuma vietā. Viņi no jostām izveidoja saiti, kuru meta pretī slīkstošajiem un visādā veidā, tai skaitā veicot mākslīgo elpināšanu, izglāba apmēram 70 cilvēku.


Nav precīzu ziņu par to, kad notikuma vietā ieradās tolaik Rīgā izvietotā padomju karaspēka speciāli organizētās glābēju - ūdenslīdēju komandas, pilsētas ātrās medicīniskās palīdzības vienības . Var tikai piebilst, ka tā sauktajos Pelšes laikos represētais nacionālkomunists, vēlākais akadēmiķis Aleksandrs Ņikonovs savā toreizējā ziņojumā Maskavas valdībai ar nožēlu atzīmēja, ka bojā gājušo skaits varēja būt ievērojami mazāks, ja uz Daugavas būtu organizēts glābšanas dienests, taču tāda absolūti nav.

Atbildības dalīšana katastrofas sakarā bija šāda: LPSR Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesu kolēģija tiesāja sešus cilvēkus - četrus upju kuģniecības pārvaldes vadošos darbiniekus, kuģa kapteini, kurš gan traģiskajā dienā saskaņā ar darba grafiku atpūtās mājās un kuģa kapteiņa palīgu. Represijām pakļauti bija arī pārējie kuģa apkalpes vīri, kurus atlaida no darba. No amata tika noņemts arī toreizējais Rīgas izpildu komitejas priekšsēdētājs Arnolds Deglavs. Kas attiecās uz tiesātajiem, tad neviens no viņiem bargos brīvības atņemšanas termiņus - 25 un 10, mazākais 5 gadus neizcieta, jo pēc Staļina nāves viņi tika amnestēti.
Apkopojot pētījumus, var spriest, ka traģēdijas cēloņi bija sekojoši.

Kuģis pēc pārbūves kļuva nestabilāks
Vispirms par par paša tvaikoņa konstrukcijas drošumu. Ir zināms, ka Majakovskij tika uzbūvēts četrdesmito gadu beigās Rīgas upju kuģu remonta rūpnīcā( tā atradās pie Āgenskalna līča Daugavas kreisajā krastā starp tagadējo Preses namu un viesnīcu Radisson SAS). Tūlīt jāpiebilst, ka šis kuģis netika būvēts no nulles. Būtībā Majakovskij bija kapitāli izremontēts un pārbūvēts vecs tvaikonis, kura iepriekšējais nosaukums, iespējams, bija Vilnis. Gadsimta gaitā šis Vilnis esot ticis izmantots satiksmei ne vien upēs un ezeros, bet arī Rīgas jūras līča piekrastē. Tomēr tas izrādījies diezgan zvalstīgs, labils. Ir pat nostāsti( tie izplatījās tūlīt pēc traģēdijas), ka Majakovskij arī savā "iepriekšējā dzīvē" divas reizes - 1912. un 1937. gadā jau bija slīcis. Tomēr dokumentāla apstiprinājuma tam pagaidām nav. Aculiecinieku dzīvā atmiņā palicis fakts, ka, kuģi restaurējot un pārbūvējot, pasažieru ietilpības palielināšanas nolūkā tam tika uzkonstruēts augšējais - otrais klājs, kāda tvaikonim agrāk nebija . Tādējādi tas iznāca vēl zvalstīgāks, labilāks nekā pirms pārbūves. Par šīs papildus konstrukcijas nepamatotību un reizē bīstamību liecina tas, ka tūlīt pēc katastrofas kuģa otrais klājs tika nojaukts, un tvaikonis, trešo reizi pārdēvēts, iespējams, par Rīgu vēl kādu laiku bez starpgadījumiem nokalpoja Ventā Ventspilī.

Neparedzēts cilvēku pūlis uz neiekārtotas piestātnes
Izvērtējot katastrofas apstākļus ļoti būtiska ir tolaik jaunās kuģu piestātnes Komjaunatnes krastmala neatbilstība drošības noteikumiem. Šeit trūka telefons, glābšanas līdzekļi. Taču galvenais mīnus bija tas, ka pasažieru kuģu piestātnei, vēl jo vairāk atrodoties galvaspilsētas centrā, vajadzēja būt ierīkotai tā, ka pasažieru plūsma no krasta uz kuģi un otrādi varētu notikt tikai kontrolēti - pa norobežotu koridoru, nekādā gadījumā apejot kuģa trapu. Taču piestātnē Komjaunatnes krastmala šādi nožogojumi vēl nebija ierīkoti. Normāla pasažieru daudzuma un disciplīnas apstākļos šo mīnusu varētu arī nepamanīt. Taču traģiskajā brīdī, kad piestātnei tuvojošos kuģi gaidīja nesavaldīgs, trīs, četru simtu brauktgribētāju pūlis, minētajam trūkumam bija izšķiroša nozīme.


Piecdesmitajos gados galvaspilsētai tuvējais Mežaparks bija ļoti populāra rīdzinieku atpūtas vieta. Karstas vasaras svētdienā, ievērojot to, ka tūlīt pēc kara visa veida pasažieru transports vēl bija trūcīgs, turp nemaz tik viegli nevarēja nokļūt. Turklāt traģiskajā 1950. gada 13. augusta svētdienā uz Mežaparku vedošajam pilsētas transportam bija īpaša pārslodze, jo tieši tad tur Zaļajā teātrī notika tā sauktās "stahanoviešu kustības"* (tajā skaitījās apvienoti labākie strādnieki, ražošanas normu pārpildītāji) piecpadsmitgadei veltīta Rīgas rūpniecības un transporta uzņēmumu darbinieku sapulce. Uz to ar padomju laikam raksturīgām piespiedu metodēm, bieži vien nelabprātīgi tika sapulcināti, kā rakstīja laikraksts Padomju Jaunatne, "desmitiem tūkstošu Padomju Latvijas galvaspilsētas darbaļaužu".


Vēl jāpiebilst, ka pēc kara Majakovskij bija pirmais vasaras atpūtnieku vadāšanai radītais kuģis. Interesi par to bija sakāpinājušas arī avīzes. Piemēram, deviņas dienas pirms katastrofas tā pati Padomju Jaunatne kā gaidītu jaunumu publicēja tvaikoņa fotogrāfiju ar parakstu par tā tikko pabeigto izgatavošanu (būtībā pārbūvēšanu) un nozīmēšanu uz Mežaparka līnijas . Turklāt šajā laikraksta publikācijā , kā vēlāk atzīmēts tiesas spriedumā, viens no kuģniecības pārvaldes darbiniekiem bija intervijā nepareizi devis, "stahanoviski" pārspīlējis kuģa pasažieru ietilpību . Tehniski pamatoti tā esot bijusi apmēram 150 nevis 250 cilvēku, kā bija publicēts avīzē.
.
Ko varēja izdarīt kuģa komanda?
Kuģa kapteiņa palīgs, kurš tajā situācijā aizvietoja kapteini, tiesā tika apsūdzēts tvaikoņa atstāšanā īsu brīdi pirms katastrofas. Taču šī kuģa atstāšana nešķiet gļēvulīga. Redzot pūļa patvaļu, kapteiņa palīgs esot gājis uz kuģniecības pārvaldi( tā atradās netālu - Vecrīgā, Grēcinieku ielā) pēc palīgspēkiem kārtības uzturēšanai. Tiesā atzīmēts, ka komandai vajadzēja dot kuģa trauksmes signālu vai vēl pareizāk būtu bijis, redzot draudīgo situāciju maršruta galapunktā , izvēlēties citu pasažieru izkāpšanas vietu. Te var piebilst, ka gan Majakovskij kapteinis, gan viņa palīgs bija nākuši no zvejas kuģiem. Pasažieru pārvadāšana un pūļa psiholoģija viņiem izrādījās sveša. Pie komandas noziedzīgajiem pārkāpumiem tika pieskaitīta arī vienu(no divām) pasažieru salona durvju noslēgšana, kas bija par traucēkli salona atstāšanai briesmu gadījumā. Nav ziņu par to, kur palika Majakovskij glābšanas riņķi. Iespējams, tie bija piestiprināti kuģa korpusam pārāk stipri un katastrofas mirklī neuzpeldēja virs ūdens.


Atgriežoties pie pārslogotā kuģa pēkšņās sasvēršanās mirkļa ir vēl viens apstāklis, kurā iespējams, bija vainīga tomēr pati Majakovskij četru vīru komanda. Vispirms šeit vispārīgi jāpaskaidro viena tehniska lieta par kuģa pienākšanu piestātnē. Lai mazinātu triecienu, kas rodas tā korpusam atsitoties pret steķiem, uz kuģa sānbortiem tiek ierīkotas īpašas berzlīstes - izcilnis, kuram ir bufera loma. Līdzīgas nozīmes atvaires brusas tiek ierīkotas arī uz piestātnes. Kuģa iegrimei dažādos reisos mainoties dažkārt ir gadījumi, kad pietauvojoties kuģa berzlīste uzguļas piestātnes atvaires brusai. No drošības viedokļa tas nav atļauts, - šādā gadījumā kuģis ir jāpārtauvo. Kā liecina tiesas materiāli, mirkli pirms katastrofas kuģis, ja tā var teikt, bija uzgūlies piestātnei. Tālākā katastrofas norises loģika ir tāda, ka iepriekš minētās piebraukušās motorlaivas vilnis, nedaudz sašūpojot kuģi, izjauca tā labilo atbalsta punktu uz piestātnes atvaires brusas. Tādēļ arī Majakovskij sasvēršanās iznāca tik strauja. Ir arī mistisks katastrofas skaidrojums, ka nevajag nosaukt kuģi pašnāvnieka vārdā.


Publicēto fotogrāfiju autors nav zināms. Latvijas kinofotofonodokumentu arhīvā tās tika atrastas veicot materiālu revīziju. Var pieļaut, ka kadri par tvaikoņa pārlādēšanu un tai sekojošo nogrimšanu uzņemti nejauši. Tajā laikā Daugavas krastmala bija iemīļota rīdzinieku pastaigas vieta, un sevišķi daudz cilvēku bija sanākuši, lai tiktu braucienā ar kuģi uz Mežaparku. Ļoti iespējams, ka kādam no tur esošajiem cilvēkiem bija iespējams šos skatus nofotografēt. Grūtāk izskaidrojama ir to kadru uzņemšana, kuros redzama Majakovskij izcelšana no dzelmes, kas pēc vairākām liecībām notikusi apsardzei nelaižot nepiederošus cilvēkus klāt. Iespējams, ka šo fotouzņēmumu drosmīgi izdarījis kāda no katastrofas izmeklēšanā iesaistītajām personām. Katrā ziņā ir jāuzteic arī nezināmie cilvēki, kuri okupācijas apstākļos šīs fotogrāfijas saglabāja. Šādu padomju iekārtu kompromitējošu materiālu turēšana bija smags noziegums, par kuru draudēja bargs sods. Šeit bija vajadzīga stingra pārliecība, ka pienāks labāki laiki un šīs fotogrāfijas būs vajadzīgas par brīdinājumu nākotnei.

Gaitis Grūtups


А в этом разделе мы обсуждали трагедию парахода " Маяковский"
Трагедия на Даугаве

Теперь у нас и латышская версия текста появилась smile.gif

Сообщение отредактировал Valery - 23/05/2007, 16:40


--------------------
Nevajag baidīties būt amatierim. Amatieri uzbūvēja Noasa šķirstu, bet profesionāļi - Titāniku.
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Strelka
сообщение 23/05/2007, 16:51
Сообщение #16


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 1,678
Регистрация: 26/03/2007
Пользователь №: 3,374



Цитата(Alens_K @ 23/05/2007, 14:48) *

Как я понял, маршрут в Юрмалу недоступен из-за непроходимости по реке Лиелупе. Жаль.

а с каких пор он не доступен blink.gif я каждый год катаюсь из Риги до Майори, а обратно на велике unsure.gif ходит по субботам и воскресениям, продолжительность 2 часа, очень много туристов на нем

Вот из Майори до Слоки больше не ходит и прогулку по Лиелупе отменили по экономическим соображениям

Цитата(пан Тадеуш @ 23/05/2007, 15:39) *

Стало быть, грузовое судоходство по Лиелупе велело жить долго еще раньше? Раньше баржи с песком и прочими стройматериалами ходили весьма активно.

зато там сейчас катера, яхты, лодки и водные мотоциклы в огромных количествах smile.gif


--------------------
lugn, bara lugn
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
К-Обскура
сообщение 23/05/2007, 18:55
Сообщение #17


Бургомистр
*****

Группа: Модераторы
Сообщений: 13,324
Регистрация: 30/10/2004
Из: Рига
Пользователь №: 17



Цитата(Alens_K @ 23/05/2007, 13:48) *

Просмотрел все темы в разделе ТЕХНИКА и не нашел одной темы про речные пароходики в г. Риге.


Уважаемый Alens_K!

Немного было в теме о Речном вокзале. Там есть также про понтонный мост и много фотографий речных судов.

Конечно, о судах нужна отдельная тема.

Сообщение отредактировал К-Обскура - 23/05/2007, 20:05


--------------------
"И нашу жизнь, поверьте, в век иной,
Потомки назовут вот также - стариной".


Песенка из кинофильма
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Gumbert
сообщение 23/05/2007, 23:24
Сообщение #18


Мастер
*****

Группа: Администраторы
Сообщений: 2,298
Регистрация: 14/12/2005
Из: Dorf Kengeragge
Пользователь №: 149



Цитата(Alens_K @ 23/05/2007, 14:48) *

Просмотрел все темы в разделе ТЕХНИКА и не нашел одной темы про речные пароходики в г. Риге.
Так, как Рига и река Даугава не разделимы понятия, то считаю, что такая тема должна быть на этом форуме. smile.gif

Темы объединены. Не проверили ветку "Прошлое" rolleyes.gif
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Kirils
сообщение 10/06/2007, 19:07
Сообщение #19


Бургомистр
*****

Группа: RIGACV
Сообщений: 4,592
Регистрация: 03/06/2005
Из: Altona/Thorensberg
Пользователь №: 88



С этого сезона рижанам и гостям города предлагается отправится в путешествие по городскому каналу на катере "Ингрида"
Прикрепленное изображение
И на симпатичном речном трамвайчике "Дарлинг"
Прикрепленное изображениеПрикрепленное изображениеПрикрепленное изображение


--------------------
Многие вещи нам непонятны не потому, что наши понятия слабы; но потому, что сии вещи не входят в круг наших понятий.

Козьма Прутков
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post
Натан
сообщение 10/06/2007, 19:31
Сообщение #20


Бургомистр
*****

Группа: Участники
Сообщений: 4,313
Регистрация: 23/01/2005
Пользователь №: 47



Цитата(Kirils @ 10/06/2007, 19:07) *
С этого сезона рижанам и гостям города предлагается
Рижский канал не Амазонка и не Миссисипи... В мои юные годы, на канале были две лодочные станции. Одна там, где лебединый домик, другая в Стрелковом саду. Ещё раньше пункт проката находился напротив Университета. На мой взгляд, и полезней, и романтичней.


--------------------
Можно спрятать огонь, дым нельзя !
User is offlineProfile CardPM
Go to the top of the page
+Quote Post

9 Страницы V  1 2 3 > » 
Reply to this topicStart new topic
1 чел. читают эту тему (гостей: 1, скрытых пользователей: 0)
Пользователей: 0

 

- Текстовая версия Сейчас: 13/11/2018 - 08:25
При поддержке
eXTReMe Tracker